Kādēļ putniņi migrē?

Viena no visinteresantākajām putnu īpašībām ir to spēja katru gadu ceļot tūkstošiem kilometru tikai tādēļ, lai pārlaistu ziemu siltākā vietā. Kā putni zina, kur jālido, kad jālido prom un kad jāatgriežas? Kā tie var izturēt garo un bīstamo ceļojumu, kā tie zina, ka laiks būs labs? Un kā putni tiek galā ar spēcīgo vēju? Šie jautājumi cilvekus interesējuši gadiem. Šodien, pateicoties zinātnieku pētījumiem, mēs zinām par putnu migrācijām vairāk nekā jebkad agrāk, tomēr tas vēl joprojām šķiet viens no lielākajiem dabas brīnumiem.

Lielākā daļa putnu migrē, lai atrastu barību: ziemā pie mums nav viegli atrast kukaiņus, augļus, sēklas, bet citās pasaules daļās, kur klimats ir siltāks, barības ir daudz. Tu noteikti tagad vaicāsi, kāpēc putni nedzīvo siltajās zemēs visu gadu? Atbilde ir ļoti vienkārša: ziemeļos, kur vasara ir maigāka un dienas garākas, mazuļus izaudzēt ir vieglāk nekā karstajos dienvidos, kur mīt daudz plēsēju. Migrācija palīdz sugām izdzīvot, lai gan tās laikā putni mēdz iet bojā.

Lai pārdzīvotu migrācijas grūtības, putniem jābūt veseliem, ar tauku uzkrājumiem un lidošanas kārtībā esošām spalvām. Pēc ligzdošanas sezonas beigām un pirms migrācijas laika putni veic pilnīgu sevis “atjaunošanu”. To ķermenī uzkrājas zemādas tauku slānis – tas ceļošanas laikā tiks izmantots enerģijas ražošanai. Šajā laikā pilnībā nomainās arī putnu spalvas. Vecās un vasaras laikā bojātās lidspalvas izkrīt, un to vietā izaug pilnīgi jaunas.

Putni lido prom no ligzdošanas vietām tad, kad parādās pirmās ziemas pazīmes – dienas kļūst īsākas un krītas temperatūra. Laikapstākļi nosaka arī putnu izlidošanas laiku – putni izlido tad, kad laikapstākļi stabilizējas. Izlidošanas laiku ietekmē arī hormonu līmenis un ikgadējās pārmaiņas putna ķermenī – tās nosaka, kāpēc īstajā laikā putni sāk mainīt spalvas un sāk just “ceļošanas nemieru”.

Migrācijas laikā putni saņem daudz informācijas no apkārtējās vides. Trīs galvenie informācijas avoti ir saule, zvaigznes un zemes magnētiskais lauks. Tie palīdz putniem noteikt savu atrašanās vietu un norāda pareizo lidošanas virzienu. Zvaigžņu un saules stāvokli putni novēro lidojuma laikā, bet zemes magnētisko laiku tie jūt ar īpašu “uztvērēju”, kas atrodas tieši virs to knābja. Jaunie putni šo informāciju iemācās izmantot savu pirmo lidojumu laikā.