Gada putns 2017 – Ūbele

Gada putns 2017 ir ūbele!

Pirms kāda laika pastaigājos parkā un ievēroju kādu ļoti mīļu vecmāmiņu barojot putnus. Kad gāju kundzei garām, tur bija sapulcējies tāds baložu bars, ka jutos kā mazais Kevins no filmas “viens pats mājās”, kad viņš satikās ar baložu sievu, no kuras sākumā baidījās, bet ar kuru beigās sadraudzējās. Sāku domāt – vai šis ir tas putns, kas tika izvēlēts par mūsu gada putnu 2017?

Nonākot mājās, atvēru datoru un sāku guglēt šo putnu sugu. Diezgan drīz sapratu, ka esmu kļūdījies, kā jau pilsētas bērns. Patiesībā Igaunijā ligzdo piecas dažādas baložu sugas. Tas, ko esam pieraduši redzēt, ir parastais mājas balodis, ir arī lauku balodis un meža balodis, kas ligzdo mežos, kā arī ūbele un gredzenūbele. Ja ūbeles izvēlas lauksaimniecības apvidus, gredzenūbeli varam satikt mazākās pilsētās, ciematos, arī parkos. Vienreiz Igaunijā ir sastapta arī Austrumu ūbele – Pērnavas apriņķa Luitemā dabas rezervātā. Šis jaunums tika atainots arī medijos un par to rakstīja Igaunijas dienas laikraksts, savā rakstā.

 

Bet kas par putnu ir ūbele?

Ūbele jeb Streptopelia turtur ir putniņš, kurš vidēji ir līdz 27 cm garš un sver līdz 140 gramiem. Tās krāsa nav tas pelēkais, kuru mēs iedomājamies, kad kāds pasaka vārdu “balodis”. Knābis tai tomēr ir pelēks. Ūbeles ķermeņa pamatkrāsas ir balta, brūna un maigi rozā. Tās mugura un spārni ir sarkanbrūni, virspusē nelieli melni lāsumi. Bieži ir minēts salīdzinājums, ka tās krāsojums atgādina bruņurupuča bruņas. Putniņa pakakle ir maigi rozā, zona zem spārniem ir pelēka, astes malu spalvas un pavēdere ir balta.

Savukārt gredzenūbeles jeb Streptopelia decaocto apspalvojums ir bēšīgs. Tās muguras daļa ir tumšāk brūna, zona zem spārniem iebalta un sāni ir pelēki bēšā tonī. Atšķirībā no ūbeles tās knābis ir melns. Tai ir arī īpaša melna josla kakla aizmugurē.

 

Kad un kur tās var sastapt Igaunijā?

Tā kā ūbeles ir gājputni, tad parasti mēs tās Igaunijā neredzam visu gadu. Ūbeles pie mums ierodas jau aprīļa beigās un aizlido mācību gada sākumā, septembrī. Gredzenūbeles Igaunijā nonāk maija sākumā un aizlido arī septembrī.

Šo putniņu migrācijas laiks gan ir ļoti līdzīgs, bet ligzdošanas laiks atšķiras.

Ūbele ir mūsu vienīgā baložu suga, kas izvairās no ligzdošanas blīvi apdzīvotās teritorijās. Šie spārnaiņi kā mājvietu drīzāk izvēlas retas mežmalas, kultūrainavas un mežiņus starp laukiem. Savukārt gredzenūbeles ir sociālākas. Tās kā mājvietu izvēlas mazākas pilsētas, ciematus un to tuvumā esošas teritorijas. Varam tās sastapt gan parkos, dārzos, gan krūmājos, lauksaimniecības zemēs.

 

Vai tās dzied vienu dziesmu?

Foto/avots: pixabay.com

Tā kā agrāk man balodis bija tikai balodis, kurš guldzina aiz loga, tad tagad, izpētot dažādas baložu sugas, mani sāka interesēt, kā dzied ūbeles un gredzenūbeles. Vai tām ir tāda pati dziesma kā balodim aiz mana loga?

Meklēju atbildi uz savu jautājumu Igaunijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā.

Ūbeles dziesma, piemēram, ir vienzilbīga. Šis klusais un monotonais “turr” ir klusāks un neskan pārāk tālu (noklausies šeit ).

Arī gredzenūbeles dziesma ir klusa, bet drīzāk trīszilbīga, ar uzsvaru uz otrās zilbes, un tās “guguu-guk” atgādina dzeguzes kūkošanu (noklausies šeit ).

Līdz ar to varu apliecināt faktu, ka šo spārnaiņu dziesmas ir tikpat līdzīgas kā Tarzāna un lauvu karaļa Zimbas dziesmas.

 

Beigās vēl pētīju, vai mūsu gada putns 2017 ir aizsargājams vai nē. Izrādās, ja Padomju laikā ūbele Igaunijā bija aizsargājama suga, tad šobrīd ne Igaunijā, ne Eiropā, ne ūbele, ne gredzenūbele nav aizsargājamo putnu vidū. Tomēr pēdējo 30 gadu laikā ūbeļu skaits Eiropā ir ievērojami samazinājies, dažādos vērtējumos apmēram par 70-90 procentiem.

Varbūt tā ir viela pārdomām, vai šis lielais gods ar gada putna nosaukumu viens pats var uzlabot šī spārnaiņa izdzīvošanas iespējas. Varbūt jau šodien mēs varētu spert soļus, lai arī nākamās paaudzes varētu dzirdēt ūbeļu lielisko “turr”.