Kādēļ putniņi migrē?

/in /by
Viena no visinteresantākajām putnu īpašībām ir to spēja katru gadu ceļot tūkstošiem kilometru tikai tādēļ, lai pārlaistu ziemu siltākā vietā. Kā putni zina, kur jālido, kad jālido prom un kad jāatgriežas? Kā tie var izturēt garo un bīstamo ceļojumu, kā tie zina, ka laiks būs labs? Un kā putni tiek galā ar spēcīgo vēju? Šie jautājumi cilvekus interesējuši gadiem. Šodien, pateicoties zinātnieku pētījumiem, mēs zinām par putnu migrācijām vairāk nekā jebkad agrāk, tomēr tas vēl joprojām šķiet viens no lielākajiem dabas brīnumiem.
Kāpēc putni migrē?
Lielākā daļa putnu migrē, lai atrastu barību: ziemā pie mums nav viegli atrast kukaiņus, augļus, sēklas, bet citās pasaules daļās, kur klimats ir siltāks, barības ir daudz. Tu noteikti tagad vaicāsi, kāpēc putni nedzīvo siltajās zemēs visu gadu? Atbilde ir ļoti vienkārša: ziemeļos, kur vasara ir maigāka un dienas garākas, mazuļus izaudzēt ir vieglāk nekā karstajos dienvidos, kur mīt daudz plēsēju. Migrācija palīdz sugām izdzīvot, lai gan tās laikā putni mēdz iet bojā.
Kā putni sagatavojas migrācijai?
Lai pārdzīvotu migrācijas grūtības, putniem jābūt veseliem, ar tauku uzkrājumiem un lidošanas kārtībā esošām spalvām. Pēc ligzdošanas sezonas beigām un pirms migrācijas laika putni veic pilnīgu sevis “atjaunošanu”. To ķermenī uzkrājas zemādas tauku slānis – tas ceļošanas laikā tiks izmantots enerģijas ražošanai. Šajā laikā pilnībā nomainās arī putnu spalvas. Vecās un vasaras laikā bojātās lidspalvas izkrīt, un to vietā izaug pilnīgi jaunas.
Kad putni lido prom un kā tie zina, kad pienācis īstais laiks?
Putni lido prom no ligzdošanas vietām tad, kad parādās pirmās ziemas pazīmes – dienas kļūst īsākas un krītas temperatūra. Laikapstākļi nosaka arī putnu izlidošanas laiku – putni izlido tad, kad laikapstākļi stabilizējas. Izlidošanas laiku ietekmē arī hormonu līmenis un ikgadējās pārmaiņas putna ķermenī – tās nosaka, kāpēc īstajā laikā putni sāk mainīt spalvas un sāk just “ceļošanas nemieru”.
Kā tie zina, kur jālido?
Migrācijas laikā putni saņem daudz informācijas no apkārtējās vides. Trīs galvenie informācijas avoti ir saule, zvaigznes un zemes magnētiskais lauks. Tie palīdz putniem noteikt savu atrašanās vietu un norāda pareizo lidošanas virzienu. Zvaigžņu un saules stāvokli putni novēro lidojuma laikā, bet zemes magnētisko laiku tie jūt ar īpašu “uztvērēju”, kas atrodas tieši virs to knābja. Jaunie putni šo informāciju iemācās izmantot savu pirmo lidojumu laikā.

Kopā parūpēsimies par putniņiem, kas paliek šeit uz vietas un sāksim gatavoties putnu barošanai ziemas sezonā. Ja rudenī sāc barot putniņus, noteikti turpini to darīt līdz pat pavasarim.

 

Izmantotie avoti:

Igaunijas Vides aģentūras mājaslapa

http://www.springalive.net/lv-lv/druk/springalive/par_migraciju

 

Pavasara vēstnesis ir mājas strazds!

/in /by

Pavasara vēstnesis – mājas strazds!

 

Mājas strazds jeb Sturnus Vulgaris ir putniņš ar melnas krāsas spalvu tērpu. Šajā dziļi tumšajā tonī ir metālisks un violetīgs spīdums. Kā raksturīga pazīme ir nelieli balti lāsumiņi uz muguras un krūšu daļas.

 

Šo putniņu ļaudis Igaunijā dēvē vēl citos vārdos, piemēram: teomees, tulilind, türgi varblane, nõgikikas, puurivarblane, mustmats, kullalind, rootsvarblane, rootsvilistaja, rästas (darbavīrs, ugunsputns, turku zvirbulis, sodrēju gailis, būra zvirbulis, melnais vīrs, zelta putns, zviedru zvirbulis, zviedru svilpotājs, mežastrazds).

 

Strazds ir gājputns

Mājas strazds ir izplatīts nekonsekvents nometnieks, bet to skaits Igaunijā pēdējo 20 gadu laikā diemžēl ir ievērojami samazinājies. Saskaņā ar pēdējām aplēsēm, pēc Wikipedia datiem, Igaunijā ir 150 000-250 000 mājas strazdu pāru. Ziemā pie mums ir aptuveni 100–2000 mājas strazdu.

Lielākā daļa mājas strazdu dzimtenē atgriežas martā, dažreiz arī aprīlī

 

Ko ēd mājas strazds?

Mājas strazds ēd gan, piemēram, kukaiņus, to kāpurus u.c. bezmugurkaulniekus, gan augu barību, piemēram, sēklas, ogas utt.

 

Kādu dziesmu dzied mājas strazds?

Šo spalvu kamolu dēvē par imitētāju, jo viņš ar savu dziesmu drīzāk atdarina citus, nevis ir oriģināls. Savā dziesmā var iepīt arī visas iespējamās skaņas – ņaudēšanu, pīkstēšanu, durvju čīkstoņu. Visaktīvāk mājas strazds dzied ligzdas vīšanas laikā aprīlī.

 

Noklausies, kā skan viņa dziesma:

http://www.loodusheli.ee/ET/loomaliigid/linnud/taxonid=316&speciesid=516

Putnu draugi, vai Jūs zinājāt šo jaunumu?

/in /by

Šodien, 26. novembrī 1962. gadā, Tartu par Igaunijas nacionālo putnu tika izvēlēta bezdelīga. Apmēram 20 cm garā spārnaiņa raksturīgās pazīmes ir gara, šķelta aste, zila augšpuse ar metālisku spīdumu un balta vēdera puse. Raksturīga pazīme ir rūsas sarkana pieres daļa un pakakle.

Bezdelīga ligzdošanai izvēlas kultūrainavu, būvējot ligzdu no dubļiem, māla, salmiem, spalvām un mitrinot to ar siekalām.

Pirms 56 gadiem tā šo titulu atņēma Sāmsalas priežu krustknābim un mūsu jūras putniem.

Noklausies šī spalvu kamola dziesmu šeit: http://www.loodusheli.ee/ET/loomaliigid/linnud/taxonid=316&speciesid=552

Putnu draugi, vai dosimies skaitīt arī ziemas putnus?

/in /by

Igaunijas Ornitoloģijas biedrība katru gadu kontinentā organizē ziemas putnu skaitīšanu, lai labāk saprastu, kā mūsu skarbie laikapstākļi ietekmē spārnaiņu ligzdošanu un populāciju.

Ziemā putni jāskaita trīs reizes šādos laika posmos:

15.-28. novembris

25. decembris – 7. janvāris

15.-28. februāris

Vērojot ir svarīgi atcerēties, ka vērošanas teritorijai visās reizēs jābūt vienai un tai pašai, un minimālais trases garums ir 5 km. Problēma ir bijusi taku lietošanas ilgums jeb cik ilgi konkrētajā takā ir veikta skaitīšana. Labāks priekšstats rodas tad, ja konkrētajā takā skaitīšana ir veikta iespējami ilgi. Noteikti jādomā arī par to, lai izvēlēto maršrutu varētu iziet arī ziemā, kad ir biezs sniegs. Informācija par ziemas putnu skaitīšanas norādījumiem un vērošanas anketu ir šeit: https://eoy.ee/node/137.

Igaunijā šādus pētījumus sāka organizēt jau 1987. gadā. No pagājušā gada pārskata izriet, ka 30 ziemu laikā ir palielinājies sešu sugu: zaļžubīšu, kovārņu, dižraibo dzeņu, kraukļu, dzilnīšu un sudrabkaiju skaits. Skaits samazinās pelēkajiem strazdiem, pelēkajām vārnām, žagatām, mājas zvirbuļiem, svilpjiem, pelēkajām zīlītēm, purva zīlītēm un dzeltenajām stērstēm. Precīzāk vari izlasīt šeit: https://www.eoy.ee/sites/default/files/Talilinnuloendus%202016.pdf .

Nobeigumam – uzskatu, ka šis ir lielisks projekts, kurā ir vērts piedalīties. Kopā varam savākt vairāk vērtīgu datu, lai labāk saprastu, ar ko putniem ir jāsaskaras skarbajā ziemā. Vienlaicīgi izlobīsies iespējas, kā tiem labāk palīdzēt un saglabāt sugu skaitu.

Pamani putnus savā pagalmā

/in /by

Labākajiem putnu vērotājiem Balsnack balvās pasniegs 3 kastes putnu barības.

Pamani savā pagalmā putnus, uzņem skaistu fotogrāfiju un nosūti to uz Facebook lapu “ziemā baroju putnus”. https://www.facebook.com/linnutoit/

Citu atsūtītās fotogrāfijas redzēsi šeit:

Uzvarētājus paziņos 22. februārī Facebook.

Putnu barības darbistabas

/in /by

Ir ļoti svarīgi paskaidrot bērniem, kādēļ un kādu barību dot putniem.

Pirms Ziemassvētkiem bērni kopā ar Ziemassvētku vecīti un rūķīšiem paši gatavoja tauku bumbas, lai savu māju pagalmā cienātu mazos zvirbuļveidīgos un arī viņus iepriecinātu svētkos.